otrdiena, 2009. gada 5. maijs
Jauna pozitīvisma deva...
kaķēns.
kvalitatīvs. gandrīz nelietots, noskrējiens-divi mēneši. nekomplektēts.
Ir vilna(jautra melnbalta nokrāsa), ķepas (4gb), ūsas (unlimited) un murlikators Int (iebūvētais).
Subj. ir šādas funkcijas -čurāsana tualetē, gulēšana uz televizora, izkarot asti pār ekrānu un bezgalīgs dzīvotprieks.
Barošanas funkcija noregulēta fantastiski:ar baudu ēd pat maizi un makaronus.
Un visu atdodu tāpat vien, labiem cilvēkiem -nav žēl.
brands. gļuku nav. ir upgrade iespējas.
garantija.peli atpazīst ...
Zoodārza sludinājums:
STRAUSU nebiedēt BETONA grīda!
0 balles (0,0-0,2 m/s) - bezvējš - Bērni spēlē lauka badmintonu, Liepājnieki organizējas grupās un pūš viens uz otru, lai būtu kāda vēsma.
1 balles (0,3-1,5 m/s) - vēsma - Pret vēsmu nevar papīpēt, Liepājnieki skrien pa apli, lai iegūtu vēsmu
2 balles (1,6 - 3,3m/s) - neliels vējš - Bērni beidz spēlēt badmintonu, Liepājnieki iegūst vēsmu spēlējot badmintonu
3 balles (3,4-5,4 m/s) - lēns vējš - Pludmalē plombīra saldējums arī kraukšķ, Liepājniekiem vairs nav jāskraida
4 balles (5,5 - 7,9 m/s) - mērens vējš - Nākas beigt spēlēt tenisu, Liepājnieki pludmalē mierīgi spēlē volejbolu un cep desiņas
5 balles (8,0-10,7 m/s) - mēreni stiprs vējš - Neviens vairs nestaigā svārkos un Zemene atsakās skriet uz laukumu, beidzot bez putekļiem var redzēt kā kāds piedalās rallijā Kurzeme
6 balles (10,8 -13,8 m/s) - stiprs vējš - Jorkšīras terjeri tiek paņemti rokās, Liepājā odi uzbrūk tikai pa vēja virzienam
7 balles (13,9 - 17,1 m/s) - ļoti stiprs vējš - Ventspils mēram aizliedz iziet uz ielas, Liepājā rit normāla dzīve
8 balles (17,2 -20,7 m/s) - vētrains vējš - Palielinās pieprasījums pēc kabatas lieluma ķieģeļiem, Liepājnieki pārceļas pie ezera un pikniks notiek tur
9 balles (20,8 -24,4 m/s) - vētra - Emsim dod nervu zāles, lai neatcerētos Malaiziju, Liepājnieki ķer lidojošās vardes
10 balles (24,5 -28,4 m/s) - stipra vētra - Repše beidzot spēj pacelties gaisā, Liepājas lidosta atgūst dzīvību pateicoties lidojošo plastmasas plēvju kursiem, izkonkurēts Easyjet
11 balles (28,5 - 32,6 m/s) - auka - Latvijā pārvietoties spēj tikai tās trīs tanki, Liepājnieki ērti jūtas kabrioletos pie 50km/h ātruma
12 balles (32,7 -36,9 m/s) - orkāns - Ticīgie cer tikt uzpūsti "debesīs", Liepājnieki baudkāri skatās kā aizplūst cigāru dūmi
13 balles+ (37,0 - m/s) - Diena pēc rītdienas - Lubāns un Rīgas Sporta pils beidzot lido, Liepājnieki no ezera pārvietojas krogos un dzied: Jumtus plēš vējš, bet nenoplēš, pilsētā, kurā piedzimst vējš!
kvalitatīvs. gandrīz nelietots, noskrējiens-divi mēneši. nekomplektēts.
Ir vilna(jautra melnbalta nokrāsa), ķepas (4gb), ūsas (unlimited) un murlikators Int (iebūvētais).
Subj. ir šādas funkcijas -čurāsana tualetē, gulēšana uz televizora, izkarot asti pār ekrānu un bezgalīgs dzīvotprieks.
Barošanas funkcija noregulēta fantastiski:ar baudu ēd pat maizi un makaronus.
Un visu atdodu tāpat vien, labiem cilvēkiem -nav žēl.
brands. gļuku nav. ir upgrade iespējas.
garantija.peli atpazīst ...
Zoodārza sludinājums:
STRAUSU nebiedēt BETONA grīda!
0 balles (0,0-0,2 m/s) - bezvējš - Bērni spēlē lauka badmintonu, Liepājnieki organizējas grupās un pūš viens uz otru, lai būtu kāda vēsma.
1 balles (0,3-1,5 m/s) - vēsma - Pret vēsmu nevar papīpēt, Liepājnieki skrien pa apli, lai iegūtu vēsmu
2 balles (1,6 - 3,3m/s) - neliels vējš - Bērni beidz spēlēt badmintonu, Liepājnieki iegūst vēsmu spēlējot badmintonu
3 balles (3,4-5,4 m/s) - lēns vējš - Pludmalē plombīra saldējums arī kraukšķ, Liepājniekiem vairs nav jāskraida
4 balles (5,5 - 7,9 m/s) - mērens vējš - Nākas beigt spēlēt tenisu, Liepājnieki pludmalē mierīgi spēlē volejbolu un cep desiņas
5 balles (8,0-10,7 m/s) - mēreni stiprs vējš - Neviens vairs nestaigā svārkos un Zemene atsakās skriet uz laukumu, beidzot bez putekļiem var redzēt kā kāds piedalās rallijā Kurzeme
6 balles (10,8 -13,8 m/s) - stiprs vējš - Jorkšīras terjeri tiek paņemti rokās, Liepājā odi uzbrūk tikai pa vēja virzienam
7 balles (13,9 - 17,1 m/s) - ļoti stiprs vējš - Ventspils mēram aizliedz iziet uz ielas, Liepājā rit normāla dzīve
8 balles (17,2 -20,7 m/s) - vētrains vējš - Palielinās pieprasījums pēc kabatas lieluma ķieģeļiem, Liepājnieki pārceļas pie ezera un pikniks notiek tur
9 balles (20,8 -24,4 m/s) - vētra - Emsim dod nervu zāles, lai neatcerētos Malaiziju, Liepājnieki ķer lidojošās vardes
10 balles (24,5 -28,4 m/s) - stipra vētra - Repše beidzot spēj pacelties gaisā, Liepājas lidosta atgūst dzīvību pateicoties lidojošo plastmasas plēvju kursiem, izkonkurēts Easyjet
11 balles (28,5 - 32,6 m/s) - auka - Latvijā pārvietoties spēj tikai tās trīs tanki, Liepājnieki ērti jūtas kabrioletos pie 50km/h ātruma
12 balles (32,7 -36,9 m/s) - orkāns - Ticīgie cer tikt uzpūsti "debesīs", Liepājnieki baudkāri skatās kā aizplūst cigāru dūmi
13 balles+ (37,0 - m/s) - Diena pēc rītdienas - Lubāns un Rīgas Sporta pils beidzot lido, Liepājnieki no ezera pārvietojas krogos un dzied: Jumtus plēš vējš, bet nenoplēš, pilsētā, kurā piedzimst vējš!
Glezniecība
Glezniecība ir mākslas nozare, kurā ar krāsvielām apglezno kādu virsmu (piemēram, papīru, audumu vai sienu). Ir pierādīts, ka ar gleznošanu cilvēki ir nodarbojušies apmēram 6 reizes senāk nekā ar rakstu valodas izmantošanu. Glezniecību daudzi uzskata par vienu no nozīmīgākajiem mākslas veidiem.
Latviešu gleznotāji
Latviešu gleznotāji
Vilhelms Purvītis (1872. gada 3. marts — 1945. gada 14. janvāris.) - viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, kā arī viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.
Purvītis studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1890.-1897.). Jau pirmajos studiju gados Pēterburgas mākslas akadēmijā viņš satuvinājās ar Jani Rozentālu un Jāni Valteru. 1897. gadā ar lielo zelta medaļu absolvēja A. Kuindži ainavu glezniecības meistardarbnīcu (kas viņam deva Krievijas impērijas muižnieka titulu). Viņa diplomdarbs "Pēdējie stari" guva ievērību arī 1900. gada Pasaules izstādē Parīzē - apbalvots ar bronzas medaļu Vispasaules izstādē Parīzē. Saņēmis zelta medaļu Minhenes Secesijas izstādē (1901.) un lielo zelta medaļu un Grand Prix Starptautiskajā mākslas izstādē Lionā.
Darbojies arī mākslinieku apvienībā "Rūķis", biedrībās "Мир искусства", "Kunstverein".
1898.gadā Purvītis, Rozentāls un Valters devās uz Vāciju, pēc tam uz Franciju. Pēcāk Purvītis atgriezās dzimtenē, šajā laikā plaši pazīstami bija tādi darbi kā “Atkusnis pavasarī”, “ Ziemas ainava”, “Agrs pavasaris”, “Pēdējais sniegs” utt. Purvītis atveidoja dabas formu ar maksimālu precizitāti, tajā pašā laikā piešķirot tai arī emocionālu nokrāsu. Šajā laikā viņa gleznās dominē tīras, vieglas, mierīgas krāsas. Purvītis bija radošs kompozīcijā un gaismēnu attiecībās – izcēla dažus kokus uz ainavas fona, tā panākot spēcīgu ritmu kontrastu, apzināti sabiezināja krāsas, lai iecerētais gaismas efekts radītu lielāku iespaidu.
Aptuveni 1906. gadā Purvītis devās uz Rēveli (Tallinu) un kļuva par zīmēšanas skolotāju Rēveles reālskolā. Šajā laikā Purvīša daiļradē parādījās pirmie pilsētas skati ("Rēvele miglā"). 1909. gadā Purvītis kļuva par Rīgas Pilsētas mākslas skolas direktoru (tajā mācījās Romans Suta, Jēkabs Kazaks un Valdemārs Tone), un vadīja skolu līdz Pirmajam Pasaules karam.
Purvītis uzskatāms par izcilu ainavistu, kurš iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Viņa darbi ir stilistiski daudzveidīgi, tajos jaušami plenēra reālisma, impresionisma, jūgendstila, postimpresionisma, ekspresionisma iespaidi. Viņš pirmais pēc Federa konsekventi pievērsās dabas tēlojumam.
Purvīša darbi izstādīti Parīzē, Berlīnē, Londonā, Drēzdenē, Diseldorfā, Vīnē, Ķelnē, Leipcigā.
Vilhelma Purvīša gleznu kolekcija
piektdiena, 2009. gada 1. maijs
Leonardo da Vinci
Tā kā šis blogs ir māksliniekiem [un ne tikai] izlēmu pievērsties galvenai tēmai... Mākslai un māksliniekiem..
Šodienas tēma Leonardo da Vinči... nu tad sākam:
Leonardo da Vinči (itāļu: Leonardo da Vinci; * 1452.gadā 15.aprīlī, † 1519.gadā 2.maijā) bija talantīgs Toskānas izcelsmes zinātnieks ar enciklopēdiskām zināšanām dažādās jomās. Leonardo da Vinči kā personība visspilgtāk ilustrē renesanses laika cilvēku[1]. Viņš bija izcils arhitekts, anatoms, botāniķis, skulptors, zinātnieks, inženieris, izgudrotājs, ģeometrijas pētnieks, matemātiķis, gleznotājs, mūziķis un rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no pasaules izcilākajiem gleznotājiem un dižākajiem ģēnijiem, par talantīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis[2].
Leonardo ir slavens ar savām reālistiskajām gleznām, īpaši būtu jāizceļ Mona Liza, Svētais vakarēdiens, "Jānis kristītājs" un no zīmējumiem Vitrūvija Cilvēks. Viņam bija daudz savam laikam pāragru ideju izgudrojumu jomā. Viņa piezīmēs atrodamas neskaitāmas skices un zīmējumi, kuros var atpazīt helikoptera, tanka, vai zemūdenes apveidus, saules enerģijas izmantošanas idejas, kalkulatora funkcionālos risinājumus un daudz ko citu. Taču tikai dažus no saviem izgudrojumiem Leonardo izdevās ieraudzīt savas dzīves laikā praktiskā pielietojumā, lielākā daļa no tiem netika īstenoti. No viņa darbu oriģināliem ir saglabājušās tikai dažas gleznas, dienasgrāmatas ar zīmējumiem, diagrammām un piezīmēm. Tomēr Da Vinči devums cilvēcei anatomijā, astronomijā, optikā, hidrodinamikā, kā arī kultūras vērtību jomā ir viens no izcilākajiem vēsturē.
Leonardo da Vinči darbi :
Abonēt:
Ziņas (Atom)
